Pasaules atjaunošana ar pētniecības un izglītošanas palīdzību
Informācija ir vīruss vai zāles 2003

Informācija maina mūsu veselību un sabiedrību. Teroristu uzbrukumi biedējošā veidā parāda, ko esam palaiduši garām pēdējos gadsimtos. Mums bija jāiemācās, ka uz pagātni vērstas ticības un ideoloģijas var novest pie evolucionāra nebūtiskuma, bezcerības, depresijas un/vai agresijas.

Gadsimtiem ilgi Korāna interpretācijā izpaudās dabas un Dieva tēlainā attēlojuma aizliegums, tādējādi daļējās iztēles jomās tika noteikts fantāzijas aizliegums, kas nes un radīja postošas sekas ticīgajiem ar pārāk stingru reliģijas baušļu interpretāciju. Sekas var saprast, ja vīzijas un radošuma ierobežojuma atcelšanu pielīdzina reliģiskam pārkāpumam, tādējādi nododot atbildību par nākotni vienīgi Dievam.

Šāda nākotnes varas nodošana Dievam neatbilst pasaules attīstībai, jo apziņas evolūcijā cilvēku atziņas ir veicinājušas to, ka savas iekšējās pasaules, cilvēka neironu tīkla un sabiedrības attīstība vienmēr ir saskaņota ar ārējo pasauli. Varētu arī teikt, ka daba, evolūcija, nākotnes spēks, vīzija, māksla un radošums - tas viss nāk no Dieva, tātad arī no tā, ko cilvēks ir veicinājis pasaules attīstībā. Stingra nošķirtība starp Dievu un cilvēkiem izraisa labi zināmās disharmonijas ticīgajos (personības samazināšanos, bailes, depresijas, atkarības un agresijas) un tādējādi nostiprina spēcīgāko varu ar mistikas palīdzību, kā viduslaikos Eiropā, un tas noveda pie zināšanu nesēju vajāšanas un dedzināšanas kristīgajā pasaulē. Laikā pirms Korāna un pirms Korāna fatālistiskās interpretācijas, kas izplatījās vēlāk, šajā kultūras jomā tika radīti augsti kultūras un humānisma sasniegumi. Piemēram, piramīdas, Aleksandrijas bibliotēka, dzeja, astronomija, arhitektūra, matemātika, medicīna un māksla.

Bauslis cilvēkiem neiedomāties kaut ko viņiem nezināmu, evolūciju, lietas, procesus, sistēmas, nākotni, Dievu, ar ko viņi tomēr saskaras ikdienā, kā vajadzību vai rituālu, vai nesekot savai intuīcijai, bloķē viņu iztēli. Tas noved pie tā, ka atkarība no valsts un reliģijas ir sistēmai raksturīga, jo tādējādi neiedomājamas, garīgas nākotnes konstrukcijas netiek radītas cilvēkos pašos, bet iedzīvotājiem ir jāgūst spēks no reliģijas un valsts vadības - no to dotajām vadlīnijām un likumiem. Proti, iztēles aizlieguma dēļ cilvēki nevar radīt sev jaunas idejas, tēlus vai vērtības uz pagātni vērstajā pasaulē un tādējādi nevar veidot mūsdienīgus nākotnes ideālus, neraugoties uz to, ka Kristus un Muhameds paši bija lieli vizionāri un pārmaiņu veicinātāji.

Bez savām un jaunām vērtībām nav iespējama radoša un produktīva nākotnes veidošana. Attīstību un labklājību gan indivīdam, gan sabiedrībai apgrūtina radošuma un redzējuma ierobežojumi. Populācija apstājas tai paredzētajās attīstības stadijās vai arī neattīstās saskaņā ar gēnu dabiskajām evolūcijas programmām. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka uz pagātni vērstās reliģiskajās sistēmās un ideoloģijās pagātnes atsauces sistēmas un vērtības tiek idealizētas.

Šodien notiek cīņa par to, kā sadalīt vakardienas vērtības. Tā rezultātā, baidoties no jaunā un svešā, notiek cīņa pret vērtību mainītājiem, kas virza apziņas revolūciju, proti, veicina uz nākotni orientētu sociālo sistēmu. Iepriekš aprakstītā parādība attiecas uz lielāko daļu pašpietiekamu ideoloģiju un uzskatu sistēmu. Aizvien pieaugošā distance līdz galējiem fatālistiem, teroristiem un neonacistiem caur izziņu, iztēli un nākotnes veidošanu veicina to, ka viņi izslēdz sevi no mainīgās pasaules un dzīvo tikai savā pasaulē - reaģējot vai rīkojoties arvien agresīvāk un, no mūsu viedokļa, arvien necilvēcīgāk.

Bet tie, kuri no savas fatālistiskās uztveres rīkojas saskaņā ar savu reliģiju, savu pārliecību vai no iekšējas nepieciešamības un saskaņā ar Dieva baušļiem, kā arī no nākotnes un pētniecības pasaulēm, no kurām viņi uzskata sevi par izslēgtiem ar Dieva vārdu (ar iztēles ierobežojuma interpretāciju), un šajās neticīgo pasaulēs viņi saskata sava ienaidnieka tēlus un tāpēc vēlas cīnīties un iznīcināt citas reliģijas vai pasaules uzskatus un to simbolus (kā to parāda teroristu uzbrukumi).

Tas ir viegli iespējams, jo varas sistēmu (arī demokrātisko valstu) vadošās grupas, kas saistītas ar reliģijām, ideoloģijām un pārliecībām, gan iekšēji (sistēmai piederīgie), gan ārēji (trešās personas) kavē tālāku attīstību, atvērtību, radošumu un evolūciju varas saglabāšanai. Tie, kas nepieder pie varas sistēmu tuvākajiem kodoliem, tiek maldināti vai iebiedēti, iebiedēti, un viņu personības attīstību traucē informācijas filtri. Tie, kuri ar savu radošumu, pretēji visām pretrunām, rada jaunas idejas, kas vieno cilvēkus, rada jaunas vērtības un ideālus, tiek attēloti kā meļi vai tiek saukti pie atbildības kā krāpnieki un likuma pārkāpēji, izolēti no savām ģimenēm un sabiedrības. Tuvākajā nākotnē izglītības plaisa starp kultūrām elementāri nemainīsies, jo pat Rietumu pasaulē vēl nav apzināti un apturēti ieguvumi no mākslas dekodēšanas ar muzeju un mediju starpniecību, kā arī no mākslas dekodēšanas kā obligāta mācību priekšmeta ieviešanas skolās, radošu cilvēku aizsardzības ar konstitūciju palīdzību un smadzeņu manipulācijas ar negatīvu mediju informāciju, ko veic aprindas, kas turas pie novecojušiem vadības instrumentiem.

Tieši šajā punktā, Rietumu pasaules, Austrumu un Trešās pasaules gandrīz vienādās starta pozīcijās attiecībā uz radošuma palielināšanu, uzlabojot neironu tīklu, slēpjas iespēja, ka, globāli ieviešot radošuma formulu ar mediju starpniecību ar jaunām programmām un saturu (jo tai būtu jābūt optiski attēlu - neatkarīgi no lasīšanas, rakstīšanas un iepriekšējās izglītības - starpniecības sistēmai), visi cilvēki vienlaicīgi varētu spert vienu un to pašu soli. Ja tiktu ieviesta šāda radošuma formula, kuru pareizāk būtu saukt par dzīvības formulu vai miera formulu, ievērojami mazinātos ārkārtējās pārmērības, pretrunas un pārpratumi starp kultūrām, reliģijām, ideoloģijām un tautām. Tā būtu lieliska iespēja paaugstināt radošuma un inteliģences līmeni visā pasaulē un samazināt terorismu un kara draudus.

Radošums un smadzeņu bloki līdz šodienai
Eiropā vēstures gaitā esam pieredzējuši, ka reliģija apvienojumā ar varas sistēmām neļāva iedzīvotājiem piekļūt zināšanām (lasīt un rakstīt). Šo stāvokli 15. gadsimtā pārtrauca tikai Johanness Gūtenbergs un viņa izgudrotā drukāšana, kas ļāva pavairot un izplatīt grāmatas un tādējādi arī zināšanas visā tā laika pasaulē. Statistika liecina, ka tolaik Eiropas priviliģēto iedzīvotāju rīcībā bija aptuveni 900 000 grāmatu. Gadsimtu vēlāk, pateicoties Gūtenbergam, to jau bija deviņi miljoni. Gūtenbergs deva ievērojamu ieguldījumu elitārās blokādes pārvarēšanā.

Zināšanu administrēšanas monopola dominance turpinājās vēl ilgu laiku, bet atsevišķās Vācijas teritoriālajās zemēs agrākā privilēģija - prasme lasīt un rakstīt - kļuva par pienākumu tikai 18. gadsimta beigās, pateicoties apgaismības laika domātāju centieniem. Obligāto skolu ieviešana vāciski runājošajā pasaulē Prūsijā tika ieviesta 1794. gadā. Taču ne tikai šeit, bet arī lielākajā daļā Eiropas valstu šajā laikā sākās iedzīvotāju lasīt un rakstītprasme. Mērķis bija arī cīnīties pret tautas nabadzību, nezināšanu un miegainību, tādējādi veicinot aktivitāti un ražošanu valsts uzturēšanai un uzlabošanai. Lēnām iedzīvotāju dzīves apstākļi sāka uzlaboties, vidējais paredzamais dzīves ilgums pieauga, un zīdaiņu mirstība pakāpeniski samazinājās līdz pat mūsdienām. Jau 200 gadus rakstpratības apmācība, izglītība un mācīšanās ir veicinājusi strauju zināšanu izplatību, izjaucot iepriekš aprakstītos zināšanu monopolus.

Mūsdienās ar visu plašsaziņas līdzekļu starpniecību mūs katru dienu pārņem milzīgs informācijas pieplūdums, bez kura mēs vairs nevaram iedomāties savu dzīvi, un mums ir ļoti grūti atšķirt svarīgo no nesvarīgā. Dažiem ļoti jūtīgiem cilvēkiem tas noved pie atturēšanās no informācijas plašsaziņas līdzekļos vai, ja tā tiek piedāvāta vai izvēlēta nepareizi, pie depresijas, agresijas vai pašnāvības, bet galējā fatālisma gadījumā - pie pašnāvības un agresijas simbiozes. Šajos slimību veicinošajos vai slimību izraisošajos procesos smadzenes lielās zonās uz laiku vai pastāvīgi paralizē garīgi vai emocionāli vīrusi. Negatīvie informācijas avoti ir arī šausmu filmas un spēles vai atbilstošie drukātie produkti, kā arī negatīvi pārspīlētas radio, preses un televīzijas ziņas un reportāžas, kas saņēmēja prātā raisa bailes. Tas neatbilst cilvēka evolūcijas, informācijas, gēnu programmētiem maņu orgāniem, kā arī viņa smadzeņu neironu tīklojumam, ka viņa dzīves rādiusā, kas ir ne vairāk kā 100 km, novērotāja apziņā var tikt iepludināta negatīva veida informācija un realitāti izkropļojoša informācija, kā psihiski nesagatavoti vīrusi, kas šeit samazina neironu tīklojumu un manipulē ar to tā, ka tas noved pie negatīvas pasaules izzināšanas, tāpēc šie cilvēki vēlas panākt savu izolāciju no šīs negatīvās pasaules, arī pakāpeniski. Evolūcijas rezultātā attīstījusies tiešā informācijas uztveršana ar maņu orgāniem ir ierobežota aptuveni 100 m rādiusā no novērotāja.
Ja attālums pārsniedz 400 m, pat ar vislabākajām acīm mēs vairs nespējam atpazīt detaļas. Kurš savā dzīvē ir redzējis cilvēkus, kas sakropļoti šādā rādiusā? Gēnu programmēšana ir saskaņota ar sugas saglabāšanas principu tādā veidā, ka visa negatīvā un dzīvību apdraudošā informācija redzes lauka rādiusā ir prioritāra tiešās maņu uztveres iespējām, lai spētu nekavējoties veikt aizsardzības pasākumus sev un savai sugai.

Šo sugas saglabāšanas, evolucionāro aizsardzības instinktu izmanto daži mediju uzņēmumi un politiķi (Hitlera ceļš uz varu ir mācību objekts par mentālo vīrusu un neironu tīklu pārprogrammēšanas izmantošanu un kombinēšanu) kā izlūkošanas un propagandas mediju slazdu. Pat uz negatīvi attīstošās pasaules rēķina viņi palielina savu peļņu un varu, veicinot vai pat organizējot noziedzību, ekstrēmistu un teroristu darbības, vienlaikus demokrātiski pieprasot drastiskus pasākumus un lielākas pilnvaras un ierobežojot konstitucionāli garantētās cilvēka pamattiesības cīņā pret noziedzību, terorismu un cilvēktiesību pārkāpumiem.

Lai īstenotu savas politiskās prasības, globālā negatīvā informācija ar multimediju palīdzību tiek pārraidīta arī uz saņēmēja seju un apziņas lauku - 100 m rādiusā - un tādējādi viņa apziņā un neironu tīklā kā realitāte tiek instalēta baiļu izkropļota pasaule, kas var samazināt viņa inteliģenci - kā rāda pētījumi - līdz pat 30 % sinapses mutāciju rezultātā. No vienas puses, šī negatīvi pārtēlotā pasaule neatbilst ārējai vizuālā lauka realitātei, kas izveidojusies evolūcijas rezultātā, un, no otras puses, inteliģences un radošuma samazināšanās ierobežo smadzeņu bojājumu skartās personas spēju spriest. Turklāt, kā apstiprina daudzi pētījumi, ir arī citas fiziskas un psiholoģiskas slimības, ko izraisa bailes, depresijas un personības samazināšanās. Šī iemesla dēļ smadzeņu traumas viltīgie vainīgie paliek paslēpti no slimā cilvēka, pat samazinoties viņa inteliģencei. Depresijas slimnieku skaita pieaugums gadā...
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) publicētajā izdevumā, runā savā valodā, un PVO ir lūgusi. Tikai Vācijā vien ir 340 000 depresijas slimnieku un vairāk nekā 11 000 pašnāvību gadā, neskaitot lielo neziņoto gadījumu skaitu, par kuriem, kā uzskata eksperti, nav ziņots. Šīs sakarības un ietekmi apstiprina plaši pētījumi un Vācijas Maksa Planka Psihiatrijas institūta Minhenē publicētais pētījums "Depresija 2000".
Vācijas Maksa Planka Psihiatrijas institūta Minhenē publicētajā pētījumā: "Empīriski pierādīti depresīvo slimību neaizsargātības un riska faktori ir ne tikai dzimums (sievietēm ir lielāka iespēja saslimt), bet jo īpaši:
Ģimenes ģenētiskie faktori: depresijas slimnieku pirmās pakāpes radiniekiem ir ievērojami lielāka iespēja dzīves laikā saslimt ar depresiju; ir pierādīts atšķirīgs saslimšanas biežums viendzimuma un divdzimuma dvīņiem.
Neurobioloģiskās izmaiņas: Signālu pārraides traucējumi neironu iekšienē un starp neironiem, kā arī endokrinoloģiskas ietekmes (piemēram, kortizola, melatonīna) un miega un nomoda regulācijas traucējumi. Daži disfunkcionāli kognitīvie stili, iepriekšēji trauksmes traucējumi un atkarība no psihotropām vielām, vielām - akūti un hroniski psihosociāli (stresa) faktori, piemēram, šķiršanās, bezdarbs, dzīves krīzes, zaudējuma pieredze un vientulība (cilvēkiem, kas dzīvo vieni vai šķirti, ir ievērojami paaugstināts saslimšanas risks), un dažas hroniskas fiziskas slimības (piemēram, hronisku sāpju sindromi)." Avots: Maksa Planka Psihiatrijas institūts, MinheneNeirobioloģiskās izmaiņas: Signālu pārraides traucējumi neironu iekšienē un starp neironiem, kā arī endokrinoloģiskas ietekmes (piemēram, kortizola, melatonīna) un miega un nomoda regulācijas traucējumi. Daži disfunkcionāli kognitīvie stili, iepriekšēji trauksmes traucējumi un atkarība no psihotropām vielām, vielām - akūti un hroniski psihosociāli (stresa) faktori, piemēram, šķiršanās, bezdarbs, dzīves krīzes, zaudējuma pieredze un vientulība (cilvēkiem, kas dzīvo vieni vai šķirti, ir ievērojami paaugstināts saslimšanas risks), un dažas hroniskas fiziskas slimības (piemēram, hronisku sāpju sindromi)." Avots: Minhenes Maksa Planka Psihiatrijas institūts.
Slimību veicinošie faktori ir atkarīgi no tā, kādas nozīmes slimnieks piešķir negatīvajām kognitīvajām emocijām.

Taču tas nevar noslēpt faktu, ka humusu un augsni šiem mentālajiem vīrusiem gatavo propagandas mediji (labprātīgi mediju uzņēmumi, kas kalpo varas struktūrām, radot bailes un ierobežojot inteliģenci un demokrātiju). Turklāt visus Maksa Planka institūta uzskaitītos cēloņfaktorus un riska faktorus var tieši vai netieši - to apstiprina turpmāki pētījumi - attiecināt uz mūsdienās dominējošo plašsaziņas līdzekļu praksi kā cēloņfaktoru. Turklāt etioloģiskās depresijas pētījumos tiek pieņemts, ka pastāv vairāku cēloņu kopums, kurā vienlīdz liela nozīme ir ģenētiskajiem, neirobioloģiskajiem, psiholoģiskajiem, sociālajiem un uzvedības faktoriem. Ja daudzos starptautiskos, empīriski nodrošinātos pētījumu rezultātus no iepriekš minētajām jomām un mākslas vēstures, evolūcijas pētījumiem, kā arī kognitīvo sistēmu evolūcijas teorijas saliek vienu virs otra režģī, rodas skaidri apstiprinošs priekšstats par propagandas mediju implicētajiem mentālajiem vīrusiem, kas var nepārtraukti mutēt, saņemot jaunu negatīvu informāciju, un tādējādi klīniskajā ainā parādīties dažādi simptomi.

Politikas un propagandas mediju peļņas palielināšanas un varas paplašināšanas maksimums neapstājas arī pirms cilvēku smadzeņu traumām. Tā rezultātā tiek ieslodzīti un nogalināti visdažādākie režīma pretinieki, notiek kari un mēģinājumi iznīcināt veselas etniskās grupas un tautas (sk. www.Shoa.de).
Šo fenomenu ilustrē nacistu režīms.
Staļina laikos vai karā pret Sadamu Huseinu, kā arī apzināti vai neapzināti palīdzot plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem, kurus pie varas esošie cilvēki bija pakļāvuši savam uzdevumam. Vēsturnieku zinātniskajā darbā šī parādība ir parādīta saprotamā veidā.

Šodien tie, kas apsēsti ar varu, neaizmirst, ka tauta, kas reiz izdzīvoja šo garīgo
epidēmiju un ir apzinājusies šīs slimības sakarības, ir noturīga pret atkārtotu šīs slimības izplatīšanos.
Lai to novērstu, zinātniskie pētījumi tiek ignorēti, falsificēti, izplatīti un izmantoti pretēji to rezultātiem, lai sasniegtu politiskos mērķus - ar pretēju efektu. (Daudz piemēru var atrast plašsaziņas līdzekļos par narkotikām, katastrofām, noziedzību, neonacistu kustību, ksenofobiju, izglītību, mākslu un māksliniekiem, medicīnu u. c.). Kā liecina pētījumi, personības brīvas attīstības kavēšanas process, fiziski ievainojot smadzenes, var novest pie vidējā intelekta koeficienta (IQ) samazināšanās no 100 līdz 110 līdz vērtībām, kas ir zemākas par 80 ballēm. Padomājiet tikai par labi zināmajām bailēm no eksāmeniem, kas kā bailes no nākotnes var uz laiku bloķēt daļu neironu tīkla.

Cilvēks, ar kuru manipulē propagandas plašsaziņas līdzekļi, kā liecina nacionālsociālisma attīstība Vācijā, kā vēlētājs nav spējīgs pieņemt pārdomātus politiskus lēmumus, jo viņa radošie un intelektuālie resursi ir slēgti (sk. arī www.Shoa.de Gleichschaltung der Medien, Bücherverbrennung, Entartete Kunst, Propagandafilmen). Šajā stāvoklī ievainotā cilvēka smadzenes var manipulēt ar varu, lai instinktīvi pārveidotu samazinātas apziņas neironu tīklu (likvidējot vai ierobežojot kritiskās, līdzsvarojošās un radošās apziņas tīklu), izmantojot vienkāršu, emocionāli uzlādētu jaunu informāciju. Pārnesot uz Rietumu pasaules demokrātisko valstu izglītību, saskaņā ar zinātniskiem pētījumiem (sk. Pizas pētījumu) attiecībā uz attiecīgajām salīdzināmajām valstu grupām pusaudži vidēji vairs nespēj sasniegt augstākos akadēmiskos rezultātus (samazinot IQ). Tie paši rezultāti vēlāk atspoguļojas arī valsts ikgadējos ekonomiskajos datos, ja negatīvās informācijas patēriņš medijos netiek ierobežots, bet gan vēl vairāk veicināts. Intelektuāli norobežotajam mediju recipientam bez iespējamās agresijas vai depresijas attīstības paliek atvērts tikai ceļš uz brīvprātīgu piespiedu darbu (kas, savukārt, dod garīgajiem vīrusiem jaunu spēku) vai iespēju bez kritikas un motivācijas pārņemt valdnieku vēlamo vispārējo sabiedrības virzību. Trešās tūkstošgades sākumā ir pienācis laiks konstitūcijās iekļaut, ka iedzīvotāju vidū, izmantojot obligāto izglītību, tiek apmācīta un izveidota zināšanu sistēma, radošs apziņas tīkls, kas tādējādi stiprina neironu tīklu un īpaši tajā nostiprinās. Tas ļautu cilvēkam selektīvi un neapzināti iepriekš filtrēt uz viņu plūstošo evolucionāri svarīgo un arī nesvarīgo informāciju, tādējādi novēršot intelekta un radošuma ierobežošanu un vienlaikus panākot pretējo, proti, automātiski veicinot radošumu un inteliģenci visa mūža garumā. Katja Tīma (Katja Thimm) žurnālā "Der Spiegel" raksta:

"Katrs mācību process maina smadzenes" [2].

Gerhards Rots, Brēmenes Universitātes neirozinātnieks un Hanse-Wissenschaftskolleg rektors Delmenhorstā, apstiprina to pašā ziņojumā:
"Katru mācīšanās procesu pavada izmaiņas smadzenēs."

Redzamais radošums ir sugas saglabājošs, tas veido neironu tīklu. Freiburgas Universitātes matemātikas un didaktikas profesors Gerhards Preiss:

"Lai gan ētika un likums aizliedz invazīvus smadzeņu eksperimentus ar
cilvēki. Tomēr no eksperimentiem ar dzīvniekiem pētnieki zina, ka sarežģītas smadzenes mācās līdzīgā veidā.
Līdzīgi procesi notiek arī viņu smadzenēs, kad viņi abstrahē, vispārina un sadala apkārtējo vidi kategorijās, piemēram, mazs un liels, skaļš un kluss. Neironu pamatmehānismi ir universāli - tie ir raksturīgi jūras gliemežiem...
...cilvēkiem."

Mācīšanās nozīmē informācijas nostiprināšanu smadzenēs tā, lai to varētu atgūt jebkurā laikā. Mākslinieks profesors Jozefs Boiss (Joseph Beuys) par iespējamo radošuma, inteliģences un cilvēcības attīstības līdzekli teica:

"Māksla, manuprāt, ir vienīgais evolūcijas spēks. Tas nozīmē, ka tikai no cilvēka radošuma var mainīties apstākļi."

Kopš 1988. gada ar mākslas formulu ir pieejams intelektuāls instruments, ar kura palīdzību var mainīt apstākļus. Tas ļauj izmantot vispārpieņemtu pieeju radošumam un, ārpus teorijas, grafiski-optisku veidu, kā veicināt neironu radošuma tīklu smadzenēs, kas kā radošās apziņas tīkls padara radošumu uztveramu un iepriekš filtrē un saglabā to kā izziņu. Par procesiem smadzenēs Gerhards Preiss izsakās šādi:

"Smadzenēm ir jāaizsargā sevi no pārāk daudz mācīšanās. Vietnei
sekundi pēc sekundes par tās uzmanību sacenšas neizmērojams daudzums iespaidu un priekšstatu. Ja tie visi tiktu saglabāti, smadzenes īsā laikā tiktu paralizētas bezjēdzīgu datu atkritumu plūsmas dēļ.
bezjēdzīgu datu atkritumu plūdi. Tāpēc tai ir jātiek galā ar diviem sarežģītiem uzdevumiem: Svarīgā nošķiršana no nesvarīgā...
no mazsvarīgā un veidot kategorijas.
Vispirms smadzenes no visām domām un idejām, maņu stimuliem, sajūtām un sajūtām izdestilē
sajūtas un pieredzi, to niecīgo daļu, ko tā uzskata par pietiekami svarīgu, lai to saglabātu smadzenēs un...
un atcerējās. Pēc tam šis izraksts ir jāsakārto. Jo tikai tiem, kas spēj atpazīt kategoriju "ābols" vārdos Boskop, Cox Orange un Granny Smith, pasaule iegūst jēgu. Milzīgo filtrēšanas un šķirošanas darbu veic aptuveni 100 miljardu nervu šūnu tīkls galvā, kas savukārt ir savstarpēji saistītas ar aptuveni 100 triljoniem kontaktpunktu (sinapsēm). Katrs iespaids, katrs stimuls, katrs apstāklis, kam cilvēks ir pakļauts, maina šo smalki savērpto tīklu, nostiprinot dažus neironu savienojumus un vājinot citus."

Mākslas atšifrēšanas formula ne tikai izveido smadzenēs pastiprinātu radīšanas tīklu, bet arī iepriekš filtrē informāciju apziņai, lai smadzenes netiktu pārslogotas un atziņas tiktu sagatavotas (kā ābols), padarītas izzināmas, pasniegtas kā jaunrade. Redzamais radošums ir sugas saglabājošs, tas veido neironu tīklu. Bērnībā līdz pubertātes vecumam attīstītie sinoptiķi un to savstarpējie sakari, ko attīstīja gēnu programmēšana, jaunā informācija un sugu saglabājošās atziņas pieaugušā vecumā veidojas no jauna, pārsvarā ar sugu saglabājošām atziņām, ko iepriekš filtrē apziņa. Šī formula ļauj veicināt iztēli un nākotnes veidošanos, izmantojot strauji augošu neironu tīklu radošai darbībai. Mūsdienās var paredzēt, ka smadzenēs attīstās radošuma centrs un/vai tīkls. Tā kā mūsu primārā sensorā uztvere ir redze, radošuma jeb mākslas atpazīšana, vizuālo radošo pārmaiņu selektīvā uztvere, radošā redze ir vissvarīgākais un efektīvākais mūsu konkrētās garīgās attīstības process. Radošuma izziņas procesu rada un/vai veicina sugas saglabāšanas gēnu programmēšana apziņas evolūcijas dzinējam un formula. Protams, plaisa starp cilvēkiem, kuri ir apguvuši šo izziņu un nostiprinājuši to savā neironu tīklā, paplašinās ar lielāku izziņas ātrumu un blīvumu, jo viņi no maizes un spēlēm filtrē tieši to informāciju, kas ir svarīga viņu sinapsēm un tīkla evolūcijai, atpazīstot pārmaiņas mūsdienu mediju daudzveidībā. Vācu pētnieks un antropologs Frīdemans Šrenks (Friedemann Schrenk) uzskata, ka šīs zinātniskās plaisas izpēte varētu strauji paātrināt cilvēka biokultūras evolūciju. Pamatprincips - meklētais kods - skaidri parādās visām dzīvības formām kā sugas saglabāšanas gēnu programma, kas filtrē sugas saglabāšanai nepieciešamo informāciju un saglabā to neironu tīklā. Šīs sakarības un garīgās un fiziskās sabrukšanas apgriezeniskais process ir iepriekš aprakstīti un pamatoti ar daudziem empīriski apstiprinātiem pētījumiem:

a) Sugu saglabāšanas prioritāte pozitīvai informācijai
b) atkarība no narkotikām, kas izraisa negatīvu informāciju, nedabiski izmainot neironu tīklu.
c) gēnu ieprogrammēta personības pielāgošanās negatīvajai ārējai pasaulei.
d) Ārējās pasaules pārveidošana ar saviem darbiem, lai tā atbilstu iekšējām nervu tīkla atziņām, līdz pat niknumam, rasu naidam, antisemītismam, sociālismam, komunismam, kapitālismam, ekspluatatīvajam koloniālajam vai globālajam kapitālismam, reliģiskajam fanātismam, terorismam, karam vai - un tas ir bieži sastopams - gluži normālam neprātam. Bieži vien šīs parādības izpaužas jauktās formās, kas var būt reģionālas, nacionālas vai tām raksturīga, piemēram, grupu apziņa.

Šajā sakarā Alberto Ferruss (Alberto Ferrús), neirobiologs un pētnieks no Madrides, vēlas atrast nākamo svarīgo soli neirobioloģijā:

"Mēs vēlamies atrast sava veida nervu kodu, lai saprastu, piemēram, kā uztvere ir kodēta, piemēram, nervu kodā.
ir iekodēta mūsu smadzenēs. Vai arī kā mēs saglabājam atmiņā saņemto informāciju: Kods: Kā
ko dara mušas vai cilvēka smadzenes? Saskaņā ar kādu pamatprincipu?
Katram organismam, protams, detaļas būs atšķirīgas.
Bet varbūt, varbūt ir tāds pamatprincips, tāds universālas vērtības kods.
Tiklīdz tas tiktu atklāts, mēs būtu veikuši milzīgu lēcienu uz priekšu.

Tas mūs aizvedīs tikpat tālu uz priekšu, cik savulaik Mendeļa likumi aizveda ģenētiku."

Avots: Jonathan Weiter "Time, Love, Memory - In Search of the Origins of Behavior", publicēts 2000. gadā,
Siedler Verlag, Berlīne.

[1] Mediju patērētājs, pateicoties gēnu ieprogrammētai sugas saglabāšanas programmai, kļūst par narkomānu ar visām sekām un kaitējumu veselībai, kas saistās ar narkotiku lietošanu, jo viņa neironu tīklā ir izveidojušies savienojumi negatīvai informācijai. Mūsdienās no pētījumiem par narkotikām mēs zinām, ka, tiklīdz nervu savienojumi ir izveidojušies, atkarību rada atmiņa. Cilvēks ar garīgo vīrusu propagandas mediju starpniecību nonāk četrkāršās ģenētiskās lamatās.
[2] Labs rīts, dārgie skaitļi, vācu ziņu žurnālā "Der Spiegel" Nr. 27/2002.
"Divas pētnieku komandas no Getingenes Maksa Planka institūta ir spējušas pierādīt, ka agrīnā smadzeņu attīstības posmā sinopsi veidojas pat bez komunikācijas stimuliem. Tikai vēlākā attīstībā
aktivizācijas stimuli kļūst neaizstājami." Avots: Max Planck Institute Göttingen Atsushi Iriki no Tokijas Universitātes, pētot primātu smadzenes pēc rīku lietošanas, pierādīja, ka neironi reorganizējas, lai integrētu rīku sava ķermeņa iedomātā pasaulē. Avots: Tokijas Universitāte